Dzīvs paklājs, kas izskatās pēc sūnām, bet mīl sauli. Zobainā sagīna ir tikai dažus centimetrus augsta, blīvu velēnu veidojoša ziemciete, kas veido blīvus, kompaktus, sulīgi zaļus spilvenus. Vasarā tie pārklājas ar daudziem sīkiem, baltiem, zvaigznītēm līdzīgiem ziediņiem. Anglijā to dēvē par “īru sūnu” – un tā patiešām darbojas kā sūnas, tikai ir daudz izturīgāka.
Īsumā
- Augstums: 3–5 cm
- Ziedēšana: jūnijs – augusts
- Atrašanās vieta: saulaina vai pusēna
- Sēja zem seguma: aprīlis – maijs
- Izstādīšana: jūnijs – augusts
- Sarežģītība: viegla – sēklas ir ļoti sīkas, sējamas uz augsnes virsmas
- Sēklu skaits iepakojumā: aptuveni 600 gab. (0,03 g)
Ar ko izceļas šī šķirne
Zobainā sagīna aug zema un blīva, veidojot velēnu, kas aizpilda ikvienu spraugu. Tā ir mūžzaļa un pilnībā salcietīga, turklāt panes mērenu nomīdīšanu – to var stādīt starp bruģakmens plāksnēm vai dārza pakāpieniem. Atšķirībā no īstām sūnām tai nav nepieciešama ēna un mitrums; vislabāk tā jūtas saulē, caurlaidīgā augsnē.
Maigie, baltie ziediņi ir niecīgi, taču parādās tik kuplā skaitā, ka jūnijā un jūlijā spilveni izskatās kā apkaisīti ar cukuru. Pēc ziedēšanas velēna paliek gluda un blīva līdz ziemai, bet pavasarī atkal sāk augt – bez pļaušanas, mēslošanas un īpašas kopšanas.
Audzēšana soli pa solim
Sēja (aprīlis – maijs, zem seguma): sēklas ir putekļveidīgas, tāpēc vienmērīgai izsējai tās sajaucam ar sausām smiltīm. Sējam kastītēs vai kasešu trauciņos uz augsnes virsmas, neapklājot – tikai ar dēlīti piespiežam pie substrāta. 16–20 °C temperatūrā dīgsti parādās pēc 10–14 dienām. Laistām ar maigu smidzināšanu vai no apakšas, lai sēklas nenoskalotu.
Pikēšana: dēstus neatdalām pa vienam – pēc 4–5 nedēļām no sējuma izgriežam nelielus kušķīšus un stādām kasešu trauciņos vai 6 cm podiņos. Katrs kušķītis ātri izveido blīvu spilvenu.
Izstādīšana (jūnijs – augusts): pastāvīgajā vietā stādām 15–20 cm attālumā – kušķīši vienas sezonas laikā saaug vienmērīgā paklājā. Augsnei jābūt caurlaidīgai, bet ne nabadzīgai, vietai – saulainai vai viegli noēnotai.
Kopšana: sagīnai ir sekla sakņu sistēma, tāpēc karstā laikā to regulāri laistām, taču ne pārlaistām – stāvošs ūdens izraisa spilvena vidusdaļas puvi. Ja pēc dažiem gadiem velēna sāk pacelties, izgriežam daļu un atlikušās daļas piespiežam pie zemes. Izaugušos kušķīšus pavasarī var dalīt un ar tiem apstādīt jaunas vietas.
Izmantošana
Klasisks augs spraugu aizpildīšanai starp plāksnēm un akmeņiem, akmensdārzam, nogāzēm un celiņu malām. Tas noder kā zāliena aizstājējs nelielās platībās, kuras nevēlas pļaut, kā bonsai kociņu apstādījums un audzēšanai podos, kā arī japāņu stila dārzos un miniatūros dārziņos. Kompozīcijās tas veido mierīgu, zaļu fonu klinšu augiem ar košiem ziediem.
Dārznieka padoms
Sagīnas sēklas ir tik sīkas, ka 0,03 g ir vairāki simti sēklu. Izsējiet tās uz mitra substrāta virsmas un līdz dīgšanai pārklājiet kastīti ar plēvi vai stiklu – vienmērīgs mitrums ir svarīgāks par siltumu. Pēc sadīgšanas plēvi nekavējoties noņemiet, citādi dēsti sāks pelēt.
Specifikācija
| Latīniskais nosaukums | Sagina subulata |
| Ziedu krāsa | balta |
| Augstums | 3–5 cm |
| Atrašanās vieta | saulaina vai pusēna |
| Sezonalitāte | mūžzaļa ziemciete |
| Sējas laiks zem seguma | aprīlis – maijs |
| Izstādīšanas laiks | jūnijs – augusts |
| Ziedēšanas laiks | jūnijs – augusts |
| Stādīšanas attālums | 15–20 cm |
| Neto masa | 0,03 g (~600 sēklu) |
| Sērija | Tradicionālā |
| Ražotājs | W. Legutko |
| EAN kods | 5903837304004 |