Baobaba audzēšana no sēklām ir viens no nedaudzajiem veidiem, kā iegūt pašam savu „dzīvības koku” — baobaba stādus Eiropā sastop reti. Sēklām ir ciets, ūdensnecaurlaidīgs apvalks, tāpēc pirms sēšanas tas viegli jāapstrādā ar vīli (skarifikācija), pēc tam sēklas jāiesēj 1–2 cm dziļumā labi drenējošā substrātā 25–30 °C temperatūrā. Bez šīs apstrādes parasti uzdīgst mazāk nekā katra piektā sēkla. Tālāk aprakstām sēšanu, pirmo gadu, pārziemināšanu un to, ko reāli sagaidīt no podā audzēta baobaba.
| Botāniskais nosaukums | Adansonia digitata — Āfrikas baobabs; Adansonia madagascariensis — Madagaskaras baobabs; malvu dzimta (Malvaceae) |
|---|---|
| Grūtības pakāpe | Viegla: nepieciešama skarifikācija un pacietība dīgšanas laikā, bet dēstus ir viegli kopt |
| Sēklu sagatavošana | Mehāniska skarifikācija (vīle, smilšpapīrs) — obligāta |
| Dīgšanas temperatūra | 25–30 °C substrātā |
| Sēšanas dziļums | 1–2 cm |
| Dīgšanas laiks | Pēc skarifikācijas pirmie asni parādās ātri, taču dīgšana ir nevienmērīga un var ilgt pat vairākus mēnešus |
| Substrāts | Ļoti labi drenējoša: apmēram 50% minerālvielu (perlīts, pumeks, smiltis) |
| Gaisma | Pēc iespējas vairāk; vasarā vislabāk pilnā saulē ārā |
| Pārziemināšana | Ne zemāk par 10 °C, sausumā; vecāki augi nomet lapas un dodas miera periodā |
| Augšana podā | Pirmajos gados stumbrs ir slaids; izteikts paresninājums veidojas gadu gaitā |
| Sēklu uzglabāšana | Sausumā un vēsumā, hermētiskā iepakojumā; sēklas labi panes izžūšanu |
Āfrikas vai Madagaskaras baobabs?
Adansonia ģintī ir astoņas sugas. Sešas aug tikai Madagaskarā, viena — Austrālijā, bet viena — Adansonia digitata — kontinentālās Āfrikas savannās. Tieši pēdējā ir „klasiskais” baobabs no ceļvežiem un dabas filmām. Mūsu piedāvājumā ir divas sugas, kas audzēšanā uzvedas līdzīgi, taču atšķiras vairākās svarīgās niansēs.
| A. digitata — Āfrikas baobabs | A. madagascariensis — Madagaskaras baobabs | |
|---|---|---|
| Dabiskā izplatība | Sausās Subsahāras Āfrikas savannas | Sausie lapu koku meži Madagaskaras ziemeļos un ziemeļrietumos |
| Ziedi | Lieli, balti, nokareni, atveras vakarā | Tumši sarkani, stāvi, atveras krēslā |
| Sēklas | Ciets apvalks — aptuveni 2/3 sēklu nelaiž cauri ūdeni | Ļoti ciets apvalks — vairāk nekā 90% sēklu nelaiž cauri ūdeni |
| Skarifikācija | Pietiek ar vieglu noberšanu | Nepieciešama intensīvāka apstrāde; pārbaudiet, vai sēkla ir uzbriedusi |
| Kam piemērots | Pirmajam baobabam — vieglāks sākums | Kolekcionāriem, kuriem jau ir pieredze ar kaudeksaugiem |
Sēklu cietības atšķirības aprakstīja CIRAD pētnieki, salīdzinot septiņas baobabu sugas: A. digitata gadījumā sēklapvalks bloķē ūdens uzsūkšanos aptuveni divām no trim sēklām, savukārt A. madagascariensis — vairāk nekā 90% sēklu, un tieši šai sugai pirms sējas bija nepieciešama visintensīvākā apstrāde. Abu sugu sēklas atradīsi veikalā: Āfrikas baobabs un Madagaskaras baobabs.
Kad sēt baobabu?
Baobabs dīgst, kad ir siltums un mitrums — kalendāra datumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, cik daudz laika dēstam būs augt līdz pirmajai ziemai. Vislabāk sēt no februāra līdz maijam: dienas kļūst garākas, un jaunajam baobabam priekšā ir visa vasara, lai attīstītu sakni un pirmo paresninājumu pie stumbra pamatnes.
| Reģions | Labākais laiks | Nepieciešamais |
|---|---|---|
| Ziemeļeiropa (Skandināvija, Baltijas valstis) | III–V | Apsildāms pavairošanas propagators vai sildpaklājs, LED lampa līdz maijam |
| Centrāleiropa un Rietumeiropa (Vācija, Polija, Čehija, Ungārija, Francija, Benilukss) | II–V | Silts substrāts (25–30 °C), lampa, ja sēj februārī un martā |
| Dienvideiropa (Spānija, Portugāle, Itālija, Grieķija) | III–VI | Silta vieta mājās; no pavasara beigām dēstus var turēt ārā |
| Visa Eiropa — sēja rudenī un ziemā | IX–I | Pastāvīgs siltums un lampa visu ziemu; pirmajā gadā dēsts nepiedzīvo miera periodu |
Kāpēc baobaba sēklas jāskarificē?
Baobaba sēklām ir fizisks miera periods: cietais, koksnainais sēklapvalks nelaiž cauri ūdeni, tāpēc dīglis nevar piebriest. Dabā sēklapvalku pakāpeniski vājina laiks, temperatūras svārstības vai sēklas iziešana cauri dzīvnieku gremošanas traktam. Mājās šo procesu aizstāj skarifikācija — apzināta sēklapvalka bojāšana.
Klasiskā Danthu un kolēģu pētījumā (1995) bez jebkādas apstrādes uzdīga mazāk nekā 20% A. digitata sēklu. Pēc neliela sēklapvalka fragmenta mehāniskas noņemšanas dīgšana ievērojami paātrinājās. Prāgas Čehijas Dzīvības zinātņu universitātes pētnieki salīdzināja metodes, ko var izmantot ārpus laboratorijas: berzējot ar smilšpapīru, izdīga aptuveni 55% sēklu, bet vārot verdošā ūdenī — aptuveni 32%. Danthu pētījumā apstrāde ar verdošu ūdeni deva mainīgus rezultātus atkarībā no sēklu partijas, savukārt mērcēšana aukstā ūdenī parasti bija neefektīva.
Tāpēc iesakām mehānisko skarifikāciju: tā ir visparedzamākā un ļauj kontrolēt katru sēklu. Sērskābi, ko izmanto stādaudzētavās un laboratorijās, mājās lietot nevajag, turklāt tas nav droši.
Kā soli pa solim iesēt baobaba sēklas?
- Noberziet sēklas apvalku. Turiet sēklu starp pirkstiem (vai ar pinceti) un berzējiet vienu tās malu pret smalku vīli vai smilšpapīru, līdz nelielā laukumiņā zem brūnā apvalka parādās gaišāks slānis. Pietiek ar dažus milimetrus lielu laukumiņu. Berzējiet sekli — mērķis ir pavērt ceļu ūdenim, nevis sasniegt sēklas iekšpusi.
- Mērcējiet 48 stundas. Ielieciet noberztās sēklas remdenā ūdenī — pēc vieglas noberšanas 48 stundu mērcēšana ir pārbaudīta metode. Sēklas, kas šajā laikā kļūst mīkstas vai tumšākas vai sāk nepatīkami ost, izmetiet: tas liecina par bojātu dīgli, parasti pārāk dziļas slīpēšanas dēļ.
- Pārbaudiet, vai sēklas ir uzbriedušas. Labi noberzta sēkla pēc mērcēšanas ir manāmi lielāka un pēc taustes mīksta, gumijota. Sēklas, kuru izmērs nav mainījies, izņemiet, nosusiniet un noberziet vēlreiz. Madagaskaras baobabam ir normāli, ka tas jādara divreiz.
- Sagatavojiet substrātu. Sajauciet sēšanas augsni ar perlītu aptuveni attiecībā 1:1. Pirms sēšanas samitriniet maisījumu — tam jābūt mitram, nevis slapjam. Baobabs jau no paša sākuma veido garu, gaļīgu mietsakni, tāpēc piemērotāki ir dziļi podiņi vai kasešu podi ar augstām šūnām, nevis seklas sēšanas kastes.
- Sējiet 1–2 cm dziļumā. Pa vienai sēklai podiņā vai šūnā, apberot ar tā paša maisījuma kārtu.
- Nodrošiniet siltumu no apakšas. Uzturiet substrātā 25–30 °C. Visstabilāk darbojas siltumnīca ar regulējamu ventilāciju vai sildmatračiņš.
- Mitrums un vēdināšana. Pārklājiet trauku ar vāku un katru dienu paveriet to. Substrāts nedrīkst izžūt, bet arī nedrīkst atrasties ūdenī — uzbriedusi sēkla aukstā dubļainā substrātā ātri sapūst.
No mūsu noliktavas
Pēc skarifikācijas un 48 stundu mērcēšanas pirmie asni parādās jau pēc aptuveni 10 dienām, bet dīgšana ir nevienmērīga — pēdējos asnus no tās pašas sējas gaidījām pat 3 mēnešus. Tāpēc neizmetiet trauku pēc pirmajiem asniem: pārstādiet stādus, bet pārējās sēklas turpiniet turēt siltumā un vieglā mitrumā, kamēr tās ir cietas un veselas.
Ja siltumā daudzas nedēļas nekas nedīgst, parasti pie vainas ir pārāk maz nobrucināts sēklapvalks, pārāk zema temperatūra vai pārāk mitrs substrāts. Vispārīgos principus, kā izvēlēties temperatūru, substrātu un apgaismojumu, aprakstījām ceļvedī kā sēt eksotisko augu sēklas.
Pirmās nedēļas: sakne, lapas, piķēšana
No substrāta izspraucas izliekts stublāja loks, kam seko divas noapaļotas dīgļlapas. Kad sadīgušas lielākā daļa sēklu, noņem vāku un pārvieto dēstus uz visspilgtāko vietu vai zem lampas. Baobaba pirmās īstās lapas parasti ir veselas un nedalītas. Raksturīgās plaukstveida lapas, ko veido vairākas lapiņas — no tām cēlies nosaukums digitata, „pirkstains” — parādās tikai vecākiem augiem. Tas ir normāli un nenozīmē, ka izaudzis kaut kas cits.
Šajā laikā zem zemes notiek vairāk nekā virs tās. Jaunais baobabs veido resnu, sulīgu sakni, kurā uzkrāj ūdeni. Tāpēc dēsti panes īslaicīgu izžūšanu, bet ļoti slikti panes pastāvīgu mitrumu. Kopš sadīgšanas ļauj substrāta virskārtai starp laistīšanas reizēm nožūt.
Atsevišķos podos iesētie dēsti nav jāpārstāda — pārstādi tos tikai tad, kad sakne piepilda podu. Ja sēji vairākas sēklas kopā, izpiķē dēstus, kad tiem ir 2–3 īstās lapas. Izņem tos kopā ar visu sakņu kamolu un nesalauz mietsakni — no tās atkarīgs, kāds izveidosies turpmākais paresninājums.
Pirmais gads: gaisma, substrāts, laistīšana, mēslošana
Substrāts. Baobabam vajadzīgs maisījums, kas ātri novada ūdeni: apmēram pusei jābūt minerālām sastāvdaļām (perlīts, dārzkopības pumeks, rupjas smiltis), bet otra pusei — universālajai vai sēšanai paredzētajai augsnei. Pumeks laika gaitā nesadalās, tāpēc maisījums ilgāk saglabā struktūru. Podam jābūt ar drenāžas caurumiem.
Gaisma. Vissvarīgākais faktors baobaba audzēšanā. Uz palodzes dēsts saņem tikai daļu gaismas, ko tas saņemtu savannā, tāpēc stiepjas garumā un veido tievu stumbru. No pavasara līdz rudenim novieto to visspilgtākajā vietā, bet, kad naktīs pastāvīgi ir siltāks par aptuveni 15 °C, iznes ārā pilnā saulē. Pie saules pieradini pakāpeniski, nedēļas vai divu laikā, lai lapas neapdegtu.
Laistīšana. Augšanas periodā (parasti V–IX) laisti bagātīgi, bet tikai tad, kad substrāts 2–3 cm dziļumā ir izžuvis. Ūdens nedrīkst palikt dekoratīvajā podā vai paliktnī. Vēsās, mākoņainās nedēļās laisti retāk, pat vasarā.
Mēslošana. Aptuveni mēnesi pēc sadīgšanas līdz augusta beigām mēslo ar kaktusu un sukulentu mēslojumu, piemēram, Cactus Focus, lietojot uz etiķetes norādīto devu, ik pēc 2–3 nedēļām. No septembra mēslošanu pārtrauc, lai augs mierīgi sagatavotos ziemai.
Pārstādīšana. Pārstādi pavasarī vai vasaras sākumā, kad saknes lien ārā pa drenāžas caurumiem. Izvēlies jaunu podu, kas ir par 2–4 cm platāks un ievērojami dziļāks. Pēc pārstādīšanas dažas dienas nogaidi ar laistīšanu.
Kā izaudzēt baobabu ar resnu stumbru podā?
Šeit ir vērts saglabāt reālistiskas gaidas. Atšķirībā no tuksneša rozes, kurai paresninājums pie pamatnes parādās jau pirmajās nedēļās, baobabs pirmajos gados aug kā slaids kociņš. Ūdens vispirms uzkrājas saknē, bet „mucveida” stumbrs veidojas lēni, ar katru sezonu. To redzam savos sējumos: dēsti aug ļoti ātri un bieži izdzen jaunas lapas, taču stumbrs ilgi paliek tievs. Turklāt audzēšana ir vienkārša — baobabam galvenokārt vajag daudz gaismas un labi drenētu substrātu. Jauniem baobabiem — arī botāniskajos dārzos tropos — ir taisni un samērā tievi stumbri.
Baobaba stumbra resnumu podā galvenokārt ietekmē trīs faktori:
- Gaisma un vasaras siltums. Augs, kas vasaru pavada ārā pilnā saulē, aug druknāks un ātrāk resnē nekā tas, kas atrodas uz palodzes.
- Vieta saknēm. Neturi jaunu baobabu gadiem mazā podā — ierobežota sakņu sistēma nozīmē ierobežotu stumbru. Šajā posmā labāks ir dziļš un ietilpīgs pods nekā plakana bonsai bļoda.
- Pacietība ar apgriešanu. Katra lapa un katrs zars „baro” stumbru. Kolekcionāri un bonsai entuziasti iesaka vispirms ļaut baobabam brīvi augt, līdz stumbrs sasniedz aptuveni divas trešdaļas no vēlamā resnuma, un tikai tad pavasarī apgriezt to izvēlētajā augstumā. Zem griezuma izaug jauni dzinumi, no kuriem veido vainagu.
Pārstādot augu, līdzīgi kā adeniju, var iestādīt 1–2 cm augstāk, pakāpeniski atsedzot paresnināto pamatni un saknes augšdaļu. Dariet to tikai pavasarī un vienā reizē atsedziet ne vairāk kā dažus centimetrus.
Kā pārziemināt baobabu podā?
Baobabs nepanes salu. Ziemā temperatūra nedrīkst noslīdēt zem 10 °C, bet drošāk to turēt 12–15 °C temperatūrā. Dienām kļūstot īsākām un naktīm vēsākām, vecāki augi nomet lapas un pāriet miera periodā. Tas ir dabiski, nevis slimība — Āfrikā baobabs lielāko sausās sezonas daļu ir bez lapām.
Augus, kas vecāki par gadu, pārzieminiet gaišā, vēsā vietā un laistiet minimāli — tikai tik daudz, lai stumbrs un sakne nesāktu grumboties. Nemēslojiet. Ziemā visbīstamākā ir vēsuma un mitra substrāta kombinācija: šādos apstākļos gaļīgā sakne visātrāk sapūst.
Šā gada dēsti ir mazi, un tiem ir nelielas ūdens rezerves. Drošāk ir nepiespiest tos vēsi pārziemot: turiet tos siltā istabā, vēlams virs 18 °C, visgaišākajā vietā vai zem lampas, un laistiet taupīgi. Tie var nomest daļu lapu — arī tas ir normāli.
Pavasarī, kad dzinuma galā parādās jaunas lapas, pakāpeniski palieliniet laistīšanu. Mēslošanu sāciet tikai tad, kad augs acīmredzami aug.
Baobaba audzēšana dažādās Eiropas daļās
Baobabam vasarā patīk lielāks siltums nekā lielākajai daļai kaudeksu augu, tāpēc to iznes ārā vēlāk un ienes telpās agrāk. Ziemā visur jāievēro viens un tas pats noteikums: gaiša vieta, sauss substrāts un temperatūra ne zemāka par 10 °C.
| Reģions | Vasara | Ziema un kam pievērst uzmanību |
|---|---|---|
| Dienvideiropa (Spānija, Portugāle, Itālija, Grieķija) | Ārā no pavasara līdz rudenim, pilnā saulē un no vēja aizsargātā vietā | Zem nojumes vai telpās, pirms naktīs temperatūra noslīd zem 10 °C; ziemas lietus ir bīstamāks par aukstumu |
| Rietumeiropa (Francija, Benilukss, Lielbritānija) | Terase vai balkons no maija beigām līdz septembrim; vēsās, lietainās vasarās labāk turēt aiz stikla | Gaišā, vēsā telpā; apmākušā laikā uzmanieties no pārlaistīšanas |
| Centrāleiropa (Vācija, Polija, Čehija, Austrija, Ungārija) | Ārā, kad naktis pastāvīgi ir siltākas par aptuveni 15 °C (parasti no jūnija) līdz septembrim | Gaišā vietā, prom no radiatora; šā gada dēsti siltā istabā zem lampas |
| Ziemeļeiropa (Skandināvija, Baltijas valstis) | Galvenokārt audzē telpās pie dienvidu loga; ārā iznes tikai pašās siltākajās nedēļās | No oktobra līdz martam nodrošiniet papildu apgaismojumu ar lampu; bez lampas dīgsti izstīdzē visvairāk |
Biežākās problēmas
| Pazīme | Biežākais cēlonis | Rīcība |
|---|---|---|
| Sēklas nedīgst | Sēklas apvalks nav noberzts vai noberzts pārāk maz, pārāk auksts | Pārbaudiet, vai sēklas ir uzbriedušas; tās, kas nav uzbriedušas, noberziet vēlreiz; substrātā uzturiet 25–30 °C |
| Uzbriedušās sēklas kļūst mīkstas un sapelē | Pārāk mitrs un pārāk auksts, trūkst vēdināšanas | Izmetiet bojātās sēklas, pievienojiet perlītu, vēdiniet katru dienu, nodrošiniet siltumu no apakšas |
| Dīgsti apgāžas pie pamatnes | Dīgstu kakla puve | Izņemiet slimos dīgstus, laistiet retāk, uzlabojiet gaisa cirkulāciju |
| Stāds ir garš, tievs un bāls | Pārāk maz gaismas | Visgaišākā vieta vai LED lampa; vasarā iznesiet ārā |
| Lapas rudenī dzeltē un nobirst | Dabiska miera perioda iestāšanās | Samaziniet laistīšanu, pārtrauciet mēslošanu, gādājiet, lai temperatūra būtu ≥ 10 °C |
| Lapas vasarā dzeltē, substrāts pastāvīgi ir slapjš | Pārlaistīšana, sakņu puve | Pārtrauciet laistīšanu, izņemiet augu, noņemiet mīkstos audus un pārstādiet sausā, minerālā maisījumā |
| Stumbrs ir mīksts vai krunkains | Atūdeņošanās (pēc aplaistīšanas kļūst stingrs) vai puve (mīksts, tumšs, nekļūst stingrs) | Ja augs ir atūdeņojies, aplaistiet; ja tas pūst, izgrieziet bojātos audus līdz veselajiem un ļaujiet tiem nožūt |
| Sīki tīmeklīši un plankumi uz lapām | Tīklērces, īpaši tad, ja iekštelpu gaiss ir sauss | Izolējiet augu, noskalojiet lapas, ja nepieciešams, lietojiet līdzekli atbilstoši norādījumiem uz etiķetes |
Ja jums patīk augi ar paresninātu stumbru, apskatiet arī Lamera pahipodiju (Madagaskaras palmu) un pudeļkoku (Brachychiton rupestris) — abus sēj un ieziemo līdzīgi kā baobabu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai baobaba sēklas pirms sēšanas ir jāmērcē?
Ar mērcēšanu vien nepietiek, jo cietais apvalks nelaiž cauri ūdeni — pētījumos mērcēšana aukstā ūdenī parasti nebija efektīva. Vispirms noberziet apvalku ar vīli vai smilšpapīru un tikai tad mērcējiet sēklas — mums labi darbojas 48 stundu mērcēšana remdenā ūdenī.
Vai baobaba sēklas var apliet ar verdošu ūdeni?
Var, bet rezultāti ir neparedzami un atkarīgi no sēklu partijas. Metožu salīdzinājumā, beržot ar smilšpapīru, izdīga ievērojami vairāk sēklu nekā pēc vārīšanas. Mehāniskā skarifikācija ir drošāka un nerada risku izvārīt dīgli.
Cik ātri dīgst baobaba sēklas?
Pie mums pēc skarifikācijas, 48 stundu mērcēšanas un 25–30 °C temperatūrā pirmie asni parādās apmēram pēc 10 dienām. Tomēr dīgšana ir neregulāra: atsevišķas sēklas no tā paša sējuma sadīga pat pēc 3 mēnešiem. Lielākā daļa neapstrādāto sēklu vispār neuzdīgs.
Kāpēc manam baobabam ir tievs stumbrs?
Jauni baobabi aug tieši šādi — pirmajos gados ūdens uzkrājas galvenokārt saknē, bet stumbrs resnāk kļūst lēni. Visvairāk palīdz pilna saule vasarā, ietilpīgs pods un auga neapgriešana, līdz stumbrs kļūst izteikti resns.
Vai no baobaba, kas izaudzēts no sēklas, var izveidot pundurkociņu?
Jā, taču tas ir vairāku gadu projekts. Vispirms ļauj augam brīvi augt dziļā podā, līdz stumbrs kļūst izteikti resnāks — jauniem baobabiem tas aizņem vairākas sezonas. Tikai tad pavasarī nogriez to vēlamajā augstumā un pakāpeniski pārstādi seklākā bļodā. Baobaba saknes ir trauslas, tāpēc saīsini tās uzmanīgi un nekad ziemā.
Vai baobabs var augt telpās visu gadu?
Jā, taču telpās tas aug lēnāk un slaidāk nekā vasarā ārā. Ja turi to mājās visu gadu, novieto pie gaišākā loga un no rudens līdz pavasarim papildus apgaismo ar lampu.
Kāpēc baobabs rudenī nomet lapas?
Tas ir dabisks miera periods, ko izraisa īsāka diena un zemāka temperatūra — dabā baobabs lielāko sausās sezonas daļu stāv bez lapām. Šajā laikā samazini laistīšanu, pārtrauc mēslošanu un seko, lai temperatūra nenoslīdētu zem 10 °C.
Vai no sēklas izaudzēts baobabs podā uzziedēs?
Eiropā baobabs podā zied reti — dabā koki sāk ziedēt tikai pēc daudziem gadiem. Baobabu audzē podā tā stumbra, mizas un lapu dēļ, bet ziedus uztver kā maz ticamu bonusu.
Avoti: Danthu P. u. c., „Baobab (Adansonia digitata L.) seed pretreatments for germination improvement”, Seed Science and Technology 23 (1995); Razanameharizaka J. H. u. c., „Seed storage behaviour and seed germination in African and Malagasy baobabs (Adansonia species)”, Seed Science Research 16 (2006); Čermák T., Lojka B., „The influence of pre-treatment methods for baobab (Adansonia digitata) seed germination”, Tropentag 2018, Czech University of Life Sciences Prague; Jansen L., Wichern F., Gebauer J., „Effect of different mechanical seed scarification methods on germination and emergence dynamics of baobab”, Journal of Agriculture and Rural Development in the Tropics and Subtropics 122 (2021); Royal Botanic Gardens, Kew — Plants of the World Online, Adansonia madagascariensis; mr.seed veiktie izmēģinājumi ar sējumiem noliktavā un klientu ziņojumiem no visas Eiropas.
