Pavasara smarža pilnā augumā. Smaržīgā vijolīte ir zems daudzgadīgs augs, kas zied, kad lielākā daļa dārza tikai mostas – jau martā tā izdzen sīkus, intensīvi smaržīgus violetus ziedus, bet rudenī bieži zied atkārtoti. Tā ar stīgām izplešas blīvā, mūžzaļā klājienā, tāpēc pēc dažiem gadiem no viena sēklu iepakojuma zem kokiem un gar celiņiem izveidojas smaržīgs paklājs.
Īsumā
- Augstums: 10–15 cm
- Ziedēšana: marts – maijs, atkārtoti rudenī
- Atrašanās vieta: pusēna vai ēna
- Sēja: oktobris – novembris (dīgšanai nepieciešams aukstums)
- Izstādīšana: aprīlis
- Sarežģītības pakāpe: mērena – sēklām nepieciešama stratifikācija
- Sēklu skaits iepakojumā: apm. 250 gab. (0,30 g)
Ar ko šī šķirne izceļas
Smaržīgā vijolīte ir suga, nevis izsmalcināts selekcijas jaunums – un tieši tajā slēpjas tās spēks. Tā ir pilnībā salcietīga, ilgmūžīga un patstāvīga: izplešas ar stīgām un izsējas, pakāpeniski aizņemot vietas, kur citiem dekoratīvajiem augiem klājas grūti, proti, ēnu zem kokiem un krūmiem. Ziedi ir sīki (1,5–2 cm), taču to smarža ir īpaši spēcīga – tā ir tā pati vijolīte, no kuras gatavo smaržas un slavenās Tulūzas sukādes vijolītes.
Atšķirībā no atraitnītēm un ragainajām vijolītēm tai nav nepieciešama ikgadēja sēja vai kopšanas darbi. Vienreiz iestādīta, tā dārzā paliek gadiem ilgi.
Audzēšana soli pa solim
Sēja (oktobris – novembris, kastītēs vai dēstu dobē): sēklas sēj sekli (apber ar apm. 3 mm substrāta) kastītēs ar caurlaidīgu substrātu un atstāj ārā, aizsargātā vietā, uz visu ziemu. Lai izdīgtu, tām nepieciešamas 4 nedēļas 0–5°C temperatūrā – dabiskā ziema to paveiks mūsu vietā. Dīgsti parādās tikai pavasarī, martā – aprīlī. Alternatīva pavasara sējai: sēklas sajauc ar mitrām smiltīm, 4–6 nedēļas tur ledusskapī un pēc tam sēj 15–18°C temperatūrā.
Pikēšana: kad dīgstiem izveidojušās 2–3 īstās lapas, tos pārstāda atsevišķos 7–8 cm podiņos vai uzreiz dēstu dobē.
Izstādīšana (aprīlis): jaunos augus stāda pastāvīgā vietā 30 × 30 cm attālumā, auglīgā, trūdvielām bagātā un pastāvīgi nedaudz mitrā augsnē. Vislabāk tie jūtas pusēnā – zem lapu kokiem, pie mājas ziemeļu sienas, starp krūmiem.
Kopšana: smaržīgajai vijolītei vajag maz – pietiks ar laistīšanu sausos periodos un pavasara mulčēšanu ar kompostu. Ik pēc 3–4 gadiem ieteicams atjaunot sabiezējušos cerus, tos sadalot pēc ziedēšanas. Stīgas, kas izaug ārpus paredzētās vietas, var droši izņemt.
Izmantošana
Klasisks augs apmalēm un ēnainām dobēm, akmensdārziem un kā zemsedze zem kokiem, kur zāliens negrib augt. Sīkie, smaržīgie ziedi uz īsiem kātiņiem pavasarī lieliski noder miniatūriem pušķīšiem. Smaržīgā vijolīte ir arī ēdams zieds – ziedlapiņas var sukādot, pievienot salātiem un desertiem, kā arī izmantot cukura vai sīrupa aromatizēšanai. Agrā ziedēšana padara to par vērtīgu barības avotu pirmajām bitēm un kamenēm.
Dārznieka padoms
Nepalaidiet garām rudens sējas laiku – tas ir vienkāršākais ceļš uz panākumiem. Kastīti ar iesētajām sēklām novietojiet pie ziemeļu sienas, pārklājiet ar tīklu, lai pasargātu no putniem, un aizmirstiet par to līdz martam. Pavasara sēja bez iepriekšējas atdzesēšanas ledusskapī gandrīz vienmēr beidzas ar tukšu kastīti, jo sēklas vienkārši nepamostas no miera stāvokļa.
Specifikācija
| Latīniskais nosaukums | Viola odorata |
| Krāsa | violeta |
| Augstums | 10–15 cm |
| Atrašanās vieta | pusēna vai ēna |
| Sezonalitāte | daudzgadīgs augs |
| Sējas laiks | oktobris – novembris (kastītēs, dēstu dobē); pavasarī pēc stratifikācijas |
| Izstādīšanas laiks | aprīlis |
| Ziedēšanas laiks | marts – maijs, atkārtoti rudenī |
| Stādīšanas attālums | 30 × 30 cm |
| Neto masa | 0,30 g (~250 sēklu) |
| Sērija | Tradicionālā |
| Ražotājs | W. Legutko |
| EAN kods | 5903837349500 |