Pupiņas, kuru pākstis mēra desmitos centimetru. Ķīnas kovpējas, sauktas arī par metru pupiņām vai čūskveida sparģeļpupiņām, ir Āzijas pupiņu radinieces ar plānām, nokarenām, 30–60 cm garām pākstīm. Tās ir bezšķiedrainas, maigākas un saldākas nekā parastās sparģeļpupiņas, bet augs — vīteņaugs un ļoti dekoratīvs — siltā vasarā ražo no jūlija beigām līdz pat salnām.
Īsumā
- Pākstis: zaļas, plānas, 30–60 cm garas, bezšķiedrainas
- Augšanas forma: viengadīgs vīteņaugs, 2–3 m, nepieciešami balsti
- Sēja atklātā laukā / zem seguma: maijs
- Sēja stādiem: aprīļa otrā puse
- Ražas novākšana: jūlija beigas–oktobris
- Vieta: ļoti silta, saulaina, no vēja aizsargāta; plēves tunelis
- Sarežģītība: vidēja — nepieciešams daudz siltuma
- Sēklu skaits iepakojumā: apm. 35 gab. (5 g)
Ar ko šī šķirne izceļas
Kovpēja botāniski pieder pavisam citai ģintij nekā pupiņas (Vigna, nevis Phaseolus) — tā ir tuva adzuki un mung pupiņu radiniece. Tās izcelsme ir Dienvidāzijas tropos, un tas izskaidro tās raksturu: tā mīl karstumu, sausumu panes labāk nekā pupiņas, bet aukstumu nepanes nemaz. Pākstis aug pa pāriem no viena mezgla, dažu dienu laikā sasniedz pusmetra garumu, un tās novāc jaunas, kamēr vēl ir zīmuļa plānumā.
Pākstīm ir maiga, viegli riekstaina garša, tās ir bez šķiedrām un bez „papīrainas” miziņas. Tās ir mazāk ūdeņainas nekā sparģeļpupiņas un lieliski saglabā struktūru cepot — tas ir klasisks vokpannas ēdienu dārzenis. Latvijā visdrošāk ražo tunelī vai pie dienvidu sienas; atklātā laukā tām nepieciešama patiešām silta vasara.
Audzēšana soli pa solim
Sēja (maijā, atklātā laukā vai tunelī): tikai tad, kad augsne ir sasniegusi vismaz 15–18°C — parasti pēc 15. maija. Sēj pa 2–3 sēklām vienā vietā 2–3 cm dziļumā, 60–80 × 40 cm attālumā pie balstiem. Dīgsti parādās pēc 7–14 dienām.
Stādi (aprīļa otrā puse): lai pasteidzinātu sezonu, sēj pa vienai sēklai 8 cm podiņos 22–25°C temperatūrā un maija beigās izstāda, rīkojoties uzmanīgi — kovpējai nepatīk sakņu bojāšana.
Balsti: tīkls, kārtis vai auklas 2–2,5 m augstumā; tunelī augus vada kā gurķus. Dzinumi paši vijas ap balstu.
Kopšana: laista mēreni, pie saknes — augs panes īslaicīgu sausumu, bet ne pārmitrumu. Mulčēšana un silta, no vēja aizsargāta vieta ir ļoti svarīga. Mēslošana ar slāpekli nav nepieciešama (tas ir tauriņziežu augs). Pākstis novāc ik pēc 2–3 dienām, kad tās ir 30–50 cm garas un vēl gludas, bez izteiktiem sēklu izcilņiem.
Izmantošana
Kovpēja ir Āzijas virtuves dārzenis: to cep vokpannā ar ķiplokiem un ingveru, pievieno karijam, pasniedz kā „dārzeņu spageti” veselu vai sagrieztu kā sparģeļpupiņas — vārot, cepot vai blanšējot. Tā ir piemērota arī saldēšanai un konservēšanai. Augs ir ļoti dekoratīvs: violeti ziedi un garas, nokarenas pākstis uz pergolas rada eksotisku iespaidu, turklāt tas ir labs aizsegs tuneļa sienai.
Dārznieka padoms
Kovpēja uz aukstumu reaģē nekavējoties — aukstā zemē sējeņi vienkārši neaug un dzeltē. Sēju atliek, līdz naktīs temperatūra stabili pārsniedz 10°C, bet, ja audzē atklātā laukā, pirmās 2–3 nedēļas jaunos augus pārklāj ar agrotīklu. Pākstis plūc jaunas: pāraugušas pākstis zaudē kraukšķīgumu un kavē ziedēšanu.
Specifikācija
| Latīniskais nosaukums | Vigna unguiculata subsp. sesquipedalis |
| Pākšu krāsa | zaļa |
| Augstums | 2–3 m (vīteņaugs) |
| Vieta | saulaina, ļoti silta, no vēja aizsargāta |
| Sezonalitāte | viengadīgs augs |
| Sējas laiks zem seguma | aprīļa otrā puse (stādi) / maijs (tunelis) |
| Sējas laiks atklātā laukā | maija otrā puse |
| Ražas novākšanas laiks | jūlija beigas–oktobris |
| Stādīšanas attālums | 60–80 × 40 cm |
| Neto masa | 5 g (~35 sēklas) |
| Sērija | Tradicionālā |
| Ražotājs | W. Legutko |
| EAN kods | 5903837426904 |