Euphorbia lathyris – Wilczomlecz Groszkowy
Euphorbia lathyris, wilczomlecz groszkowy, ir arhitektoniska, ziemcietīga divgadīga auga suga no wilczomleczowatych (Euphorbiaceae) dzimtas, novērtēta par regulāru, zilgani zaļu auguma formu ar krustveida lapām. Dārzos tā ir apvīta ar leģendu kā augs, kas atbaida kurmjus un zemes vāveres, taču vienlaikus ir ļoti indīga.
Sinonīmi un nosaukumi
Sugu aprakstīja Linnejs (1753). Kew POWO datubāze norāda apmēram 10 sinonīmus; svarīgākie ir:
- Epurga lathyris (L.) Fourr.
- Euphorbia decussata Salisb.
- Euphorbion lathyrum (L.) St.-Lag.
- Galarhoeus lathyris (L.) Haw.
- Keraselma lathyris (L.) Raf.
- Tithymalus lathyris (L.) Hill
- Euphorbia spongiosa Ledeb. ex Schrank
- Euphorbia lathyris var. minor Hook. & Arn.
- Tithymalus cataputia Garsault
Angļu valodā augs saucas „caper spurge”, „mole plant”, „gopher plant”, „gopher spurge” un „paper spurge”, vācu valodā – „Kreuzblättrige Wolfsmilch”, „Springwolfsmilch” un „Maulwurfskraut”; poļu valodā tas ir wilczomlecz groszkowy. Uzmanību pareizrakstībā – forma „lathyrus” ir nepareiza.
Izcelsme un izskats
Sugas dabiskā izplatība aptver Centrālo Āziju un Pakistānu, taču augs ir plaši ievests un iedzīvojies Eiropā, abās Amerikās, Ziemeļāfrikā un Austrālijā, kur to dažkārt uzskata par nezāli. Tas ir stāvs, viengadīgs līdz divgadīgs augs, kas sasniedz apmēram 1,5 m augstumu, ar taisnu, apsarmotu, zilgani zaļu kātu.
Lapas ir sakārtotas krustojošās pāros (dekusācija), lancetveida, 5–15 cm garas, vaskaini zilgani zaļas ar gaišu nervu – tieši šī ģeometrija piešķir augam arhitektonisku izskatu. Ziedi ir sīki, zaļgani cikāti bez izteiktiem ziedlapām, bet augļi ir apaļas kapsulas ar diametru 13–17 mm, kas plīst un izmet sēklas.
Ziemcietība un audzēšana
Wilczomlecz groszkowy ir pilnībā izturīgs pret salu (USDA zonas 6–9) un bez grūtībām iztur ziemas lielākajā daļā Eiropas. Tas dod priekšroku pilnai saulei un vieglai, caurlaidīgai augsnei, bet aug gandrīz visur un ir ļoti izturīgs pret sausumu; tas nepanes tikai ūdens stagnāciju. Pēc iesakņošanās tas bagātīgi izplatās pats no sevis – lai ierobežotu izplatīšanos, var noņemt sēklu maisiņus pirms nogatavošanās.
Audzēšana no sēklām
Sēklas ir lielas un viegli apstrādājamas. Tās sēj tieši zemē pavasarī vai rudenī – rudens sēšana izmanto dabīgo ziemas aukstumu, kas izlīdzina dīgšanu. Daļa sēklu dīgst tikai nākamajā pavasarī. Ja dīgšana kavējas, palīdz auksta, mitra stratifikācija (apmēram 3 nedēļas pie 4°C), pēc tam temperatūra 15–20°C. Dīgšana var būt nevienmērīga, no divām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem.
Drošība – indīga auga
Viss augs ir ļoti indīgs, un pienainais latekss spēcīgi kairina ādu un acis – kontakts var izraisīt apsārtumu un pūslīšus. Īpaši bīstamas ir sēklas, kuras reizēm sajauc ar kapariem un kas izraisījušas smagas saindēšanās. Augu izmanto tikai kā dekoratīvu; kopjot, jāvalkā cimdi un jāaizsargā acis, kā arī jāuzglabā bērniem un dzīvniekiem nepieejamā vietā.
Pielietojums un interesanti fakti
Tas ir dekoratīvs, „strukturāls” augs dabiskām dobumu dobēm, novērtēts par ģeometrisko, zilgani zaļo formu. Gadsimtiem ilgi to stādīja, ticot, ka sakņu izdalījumi atbaida kurmjus un zemes žurkas (tāpēc nosaukumi „mole plant” un vācu „Maulwurfskraut”), lai gan šī efektivitāte ir anekdotiska. 20. gadsimtā to pētīja arī kā potenciālu lateksa un enerģijas augu.
Kopsavilkums
Wilczomlecz groszkowy ir pateicīgs, mrozoodporns divgadīgs augs ar arhitektonisku formu, kas pats atjaunojas no pašsējas un gandrīz neprasa kopšanu. Jāatceras tikai par tā toksicitāti un jāstrādā ar cimdiem – pretī tas dārzā sniedz iespaidīgu zilgani zaļu struktūru un slaveno reputāciju kā „kurmju augs”.
