Tacca leontopetaloides – spalvotā krāpe
Tacca leontopetaloides, spalvotā krāpe, ir viena no visneparastākajām tropu bumbuļaugiem no Dioscoreaceae dzimtas. Tā ir pazīstama galvenokārt kā polinēziešu marantas (arrowroot) – cietes, kas iegūta no bumbuļiem – avots, kā arī ar pārsteidzošu ziedkopu ar gariem, diegveida „ūsām”, kas padara to līdzīgu slavenajiem „kāpura ziediem”.
Sinonīmi un nosaukumi
Sugu aprakstīja Kuntze (1891), un tās bāzes nosaukums ir Leontice leontopetaloides L. (1753). Kew POWO datubāze min apmēram 33 sinonīmus; svarīgākie ir:
- Leontice leontopetaloides L. (bāzes nosaukums)
- Tacca pinnatifida J.R.Forst. & G.Forst.
- Tacca pinnatifida Gaertn.
- Tacca involucrata Schumach. & Thonn.
- Tacca sativa Rumph. ex Reider
- Tacca hawaiiensis H.Limpr.
- Tacca oceanica Seem.
- Tacca artocarpifolia Seem.
- Tacca madagascariensis Bojer
- Tacca quanzensis Welw.
- Arum gracile Roxb.
- Chaitaea tacca Sol. ex Seem.
Angļu valodā augu sauc par „Polynesian arrowroot”, „East Indian arrowroot”, „Fiji/Tahiti arrowroot” un „batflower”, bet Klusā okeāna valodās, piemēram, pia, masoa, mahoaʻa, yabia un gapgap; latviešu valodā tas ir spalvotā krāpe.
Izcelsme un izskats
Suga nāk no plaša Jaunās pasaules un Klusā okeāna tropu apgabala – no tropiskās Āfrikas un Madagaskaras caur Indiju un Dienvidaustrumāziju līdz Ziemeļaustrālijai un daudzām Okeānijas salām. Šāds plašs izplatības areāls daļēji ir austroneziešu jūrnieku apzinātas auga izplatīšanas rezultāts kā „ceļojošs augs” (canoe plant).
Tas ir ģeofītisks daudzgadīgs augs, kas aug līdz 0,5–1,5 m, sausajā sezonā iet bojā līdz pazemes, cietes bagātam bumbuļam. Atsevišķas lapas ir milzīgas, dziļi plūksnaini sadalītas, piestiprinātas pie garām, rievotām kātiņām. Ziedkopu veido augsts ziedkāts ar lapainām piedēkļiem un daudzām garām, nokarenām, diegveida piedēkļu daļām (10–20 cm garas). Auglis ir gaļīgs, ribots ogas veids ar daudzām sēklām.
Izturība pret salu un audzēšana
Krąpiel ir stingri tropiska, sala jutīga auga suga, piemērota USDA zonām 10–11; to bojā temperatūra zem aptuveni 15°C. Mērenā klimatā to audzē podā, siltā, mitrā un aizsargātā vietā, izkliedētā gaismā. Vasarā tai patīk siltums un augsta gaisa mitrums, bet ziemā tās bumbuļi ieiet miera stāvoklī – tad to tur siltu un gandrīz sausu.
Audzēšana no sēklām
Sēklas pirms sēšanas mērcē 24–72 stundas siltā ūdenī, pēc tam sēj seklā (2–4 mm) vieglā, kūdrainā, caurlaidīgā augsnē, kas tiek uzturēta pastāvīgā mitrumā. Izšķilšanās ir lēna un nevienmērīga, parasti ilgst no 1 līdz 9 mēnešiem, tāpēc nevajadzētu pārāk ātri atteikties no audzēšanas. Ļoti svarīga ir augsta temperatūra (25–30°C) un gaisa mitrums – vislabāk segtā mini siltumnīcā.
Drošība un pielietojums
Svaigi bumbuļi satur rūgtas, viegli toksiskas vielas, tāpēc tradicionāli tos pirms lietošanas vairākas reizes skalo, iegūstot tīru, baltu cieti – polinēziešu marantu, ko izmanto pudiņiem un desertiem (piemēram, havajiešu haupia). Augs reizēm kalpoja arī kā līmes un dabiskā sacietētāja avots. Mūsu piedāvājumā tas ir galvenokārt neparasts dekoratīvs un kolekcionārs augs.
Interesanti fakti
Krąpiel pierzastodzielna ir klasiskā „ceļojošā auga” piemērs senajā Klusajā okeānā – austroneziešu jūrnieki pārvadāja tā bumbuļus kanoe kā uzticamu, „izsalkuma” cietes avotu tālajos atolās. Tā dīvainais ziedkopas izskats ar gariem „ūsām” liecina par radniecību ar slavenajiem sikspārņu ziediem (Tacca chantrieri, T. integrifolia).
Kopsavilkums
Tacca leontopetaloides ir augs pacietīgiem eksotikas kolekcionāriem – tas atlīdzina ar lieliem, grebtiem lapām un vienu no dīvainākajām ziedkopām starp vienas sēklas augiem. Tam nepieciešams tropisks siltums, mitrums un sapratne lēnai dīgšanai, bet rezultāts ir patiešām neparasts.
