Elettaria cardamomum – Malabarskais kardamons
Elettaria cardamomum, jeb zaļais kardamons (malabarskais), ir tropiska daudzgadīga sakņu auga suga no ingvera dzimtas (Zingiberaceae) un viena no vērtīgākajām pasaules garšvielām. Tā nāk no mitriem monzuna mežiem Dienvidindijā un jau tūkstošiem gadu tiek izmantota kulinārijā, medicīnā un smaržvielu ražošanā. Audzētājam tā ir gan dekoratīva auga ar aromātiskām lapām, gan iespēja iegūt savu mājas garšvielu.
Sinonīmi un nosaukumi
Sugu pašreizējā kombinācijā aprakstīja W.G. Maton (1811), bāzes nosaukums ir Amomum cardamomum L. Kew POWO datubāze min vairākus sinonīmus; visbiežāk sastopamie ir:
- Amomum cardamomum L. (bāzes nosaukums)
- Alpinia cardamomum (L.) Roxb.
- Cardamomum officinale Salisb.
- Cardamomum verum Oken
- Matonia cardamomum (L.) Stephenson & J.M.Churchill
- Zingiber cardamomum (L.) Stokes
- Amomum repens Sonn.
- Cardamomum malabaricum Pritz.
Angļu valodā augs saucas green cardamom, true cardamom un Malabar cardamom; latviešu valodā to dēvē par malabarsko, zaļo vai īsto kardamonu. Agrāk šis ģints bieži tika plaši iekļauts Amomum.
Botāniskais apraksts un izskats
Tas ir daudzgadīgs sakņu augs, kas veido kuplus un izplatās ar pazemes saknēm. Dabiski tas sasniedz 2–4 metru augstumu, bet podos audzējot paliek daudz zemāks (parasti 0,5–1,5 m). Lapas ir lancetveida, divrindu, 40–60 cm garas, ar smailu galu un izteiktu aromātu, berzējot.
Ziedi ir mazi, balti līdz gaiši violeti, sakopoti vaļīgā vārpā; malabarskās šķirnes ziedkopas guļ uz zemes, bet Mysore šķirnes aug vertikāli. Auglis ir trīsstūraina dzeltenzaļa kapsula ar 15–20 tumšām, ļoti aromātiskām sēklām – tieši tās ir garšviela.
Augšanas temps un sala izturība
Augs aug lēni līdz mēreni ātri un ir daudzgadīgs; no sēšanas līdz ziedēšanai un augļu ražošanai parasti paiet vairāki gadi, un mājas apstākļos ražošana ir reti un nenoteikta. Kardamons ir stingri tropisks un nepanes salu – drošā minimālā temperatūra ir ap 10°C, zem kuras augs nomirst līdz saknēm. Tas atbilst USDA zonai 10–11; Centrāleiropā to audzēt ārā nav iespējams.
Audzēšana mērenā klimatā
Kardamons tiek audzēts kā istabas augs. Svarīga ir daļēji ēnaina līdz ēnaina vieta ar izkliedētu gaismu – tieša, asa saule apdedzina lapas, jo dabā augs aug meža zemsedzē. Tas prasa augstu gaisa mitrumu (optimāli 60–80%), ko sausā dzīvoklī nodrošina miglošana vai mitrinātājs, kā arī auglīgu, humusu saturošu un labi drenētu augsni, kas pastāvīgi tiek uzturēta viegli mitra.
Optimālā augšanas temperatūra ir apmēram 22–30°C. Vasarā augu var iznest ēnainā, aizsargātā vietā, bet ziemā to pārnes uz gaišu telpu ar temperatūru vismaz 12–15°C, samazinot laistīšanu, bet neļaujot sakņu kamolam izžūt.
Audzēšana no sēklām
Kardamona sēšana ir prasīga. Sēklas ir īslaicīgas un vislabāk dīgst svaigas, tāpēc sēklas materiāla svaigums ir galvenais panākumu faktors. Pirms sēšanas tās ieteicams mērcēt 12–24 stundas siltā ūdenī. Dīgšanai nepieciešama siltums (22–30°C) un augsts mitrums zem pārsega, un tā ir ilga un nevienmērīga – parasti ilgst 30–90 dienas, un daļa sēklu dīgst vēl vēlāk.
Pielietojums un kam piemērots
Kardamona sēklas ir viena no svarīgākajām pasaules garšvielām: veselas vai maltas tās tiek izmantotas karija, rīsu, cepumu, masala čai, arābu kafijas un desertu pagatavošanā, plaši Indijas, Tuvo Austrumu un Skandināvijas virtuvēs. Tradicionāli tās lieto arī augu medicīnā gremošanas traucējumu ārstēšanai. Šis augs ir piemērots eksotisko augu entuziastiem un garšvielu augu kolekcionāriem, kuri vēlas audzēt savas garšvielas; ņemot vērā prasīgo sēšanu, to ieteicams audzēt pacietīgākiem un pieredzējušākiem.
Interesanti fakti
Kardamons tiek dēvēts par trešo dārgāko garšvielu pasaulē pēc šafrāna un vaniļas. To izmantoja jau senatnē – iespējams, ajūrvēdas medicīnā ap 4. gadsimtu p.m.ē., kas padara to par vienu no senākajiem zināmajiem garšvielu produktiem. Pastāv trīs dabiskas zaļā kardamona šķirnes: Malabar, Mysore un to hibrīds Vazhuka.
Kopsavilkums
Elettaria cardamomum ir pievilcīgs lietošanai un kolekcionēšanai piemērots augs – aromātiskas, eksotiskas lapas, vēsture, kas sniedzas līdz senatnei, un iespēja audzēt savu vērtīgo garšvielu. Tas prasa ēnu, siltumu un augstu mitrumu, un sēklu sēja var būt pacietības pārbaude, taču garšvielu augu mīļotājam tas ir viens no interesantākajiem mājas projektiem.
