Philodendron pterotum – Filodendron Pterotum
Philodendron pterotum K. Koch & Augustin ir viens no raksturīgākajiem Centrālamerikas filodendriem, kas pieder Philodendron sekcijai un Platypodium apakšsekcijai. Suga aprakstīta 1855. gadā Berlīnes Index Seminum, bet 1952. gadā atkārtoti - šoreiz ar nosaukumu Philodendron mirificum Standl. & L.O. Williams, ko mūsdienās uzskata par sinonīmu. Latīņu epitets pterotum nozīmē "spārnots" un attiecas uz auga visuzkrītošāko pazīmi: viļņotajiem, zobainajiem spārniņiem, kas stiepjas gar lapu kātu malām. Angļu valodā šo sugu mēdz dēvēt par winged philodendron.
Philodendron ģintī, kurā ir vairāki simti sugu, spārnoti lapu kāti ir retums, tāpēc P. pterotum jau gadiem piesaista aroīdu kolekcionāru uzmanību. Tas ir liels augs ar lapām, kas savvaļā var pārsniegt metra garumu, un tam nepieciešams siltums un augsts gaisa mitrums. Eiropas mērenajā klimatā to audzē tikai telpās, podā ar stabilu balstu. To iespējams izaudzēt no sēklām, taču nepieciešamas svaigas sēklas un pacietība, jo raksturīgais augums pilnībā attīstās tikai pēc vairākiem gadiem.
Auga botāniskais apraksts un augums
Philodendron pterotum parasti aug kā hemiepifīts vai epifīts: tas izdīgst uz zemes vai koka trūdvielām bagātā vietā un pēc tam kāpj pa stumbru, ar stublāju un piesaknēm tam piekļaujoties. Zemienēs sastopami arī sauszemes eksemplāri ar resniem, ložņājošiem dzinumiem. Stublājam ir īsi posmi 2–8 cm diametrā; vecākiem augiem tas kļūst brūns un pārklājas ar gareniskām plaisām. Visas auga daļas satur sulu, kas pēc pārgriešanas oksidējas oranžā krāsā un smaržo pēc garšvielām un pipariem.
Lapu kāti ir stāvi līdz izplesti, 47–111 cm gari, šķērsgriezumā D veida, ar bālām gareniskām svītrām. Gar to malām stiepjas šauri, pacelti, viļņaini un smalki robaini spārniņi. Lapas plātne ir olveida, 36–93 cm gara un 22–84 cm plata, ar plati sirdsveida pamatni, kuras aizmugurējie daiviņi ir izteikti mazāki, un pēkšņi smailu galotni. Lapas plātnes virspuse ir tumši zaļa, matēta līdz viegli spīdīgai, apakšpuse - izteikti gaišāka. Lapas ir biezas un gaļīgas.
Augšanas temps un attīstība
Tāpat kā vairumam lielo vīteņfilodendru, arī šai sugai dzīves laikā ir izteikti mainīgs augums. Dēstiem ir sīkas, sirdsveida lapas uz gludiem kātiem, un pirmajos mēnešos tie aug lēni. Tikai tad, kad augs sāk vīties gar balstu un izveido spēcīgu adventīvo sakņu sistēmu, katra nākamā lapa kļūst lielāka, bet kāti iegūst raksturīgo spārnojumu. Mājas apstākļos pilnībā pieaugušam augam raksturīgās pazīmes parasti izveidojas pēc 2–4 gadiem, turklāt augi bez balsta paliek starpposmā.
Augšanas temps ir mērens: siltajā sezonā, nodrošinot labu mitrumu un apgaismojumu, augs izveido vairākas lapas, bet ziemā augšana gandrīz apstājas. Īsie posmi starp mezgliem nodrošina, ka arī augsts eksemplārs saglabā kompaktu formu un blīvu lapotni. Filodendri ir ilgmūžīgi augi – pareizi kopts eksemplārs var augt gadu desmitiem, bet pēc galotnes nogriešanas atsāk augšanu no sānpumpuriem.
Ziedēšana un pavairošana
Dabā Philodendron pterotum galvenokārt zied no maija līdz augustam, lietus sezonas sākumā, lai gan augļi un noziedējušās ziedkopas tika vāktas visu gadu. Lapas žāklē uz 4–12 cm gariem kātiem attīstās 2–4 ziedkopas. Ziedkopas maksts ir 11–29 cm gara, ar smailu galotni. Tās augšdaļa jeb plātne no ārpuses ir gaiši zaļa, bet iekšpusē zaļgani balta; caurulīte no ārpuses ir sarkanīga, purpursarkana līdz tumši violeta vai tumši zaļa ar baltiem svītrojumiem pie pamatnes, bet iekšpusē sarkana līdz karmīnsarkana. Vālīte ir balta. Ziedkopas apmeklē vaboles, un caurulītē bieži ligzdo skudras.
Auglis ir oga, kas pēc nogatavošanās kļūst gaiši brūna līdz balta un satur sīkas sēklas. Dabā tās izplata dzīvnieki, kas apēd augļa mīkstumu. Kultūrā augu galvenokārt pavairo ar galotņu spraudeņiem un stublāja fragmentiem ar mezglu, kā arī ar sēklām, kas kolekcionāriem sagādā vislielāko gandarījumu, jo ļauj vērot pilnu auga attīstības ciklu no dēsta līdz pieaugušam eksemplāram.
Vides prasības un izturība
Dabiskā sugas izplatība sniedzas no Nikaragvas caur Kostariku līdz Panamas centrālajai daļai abās zemesšauruma pusēs - gan Atlantijas, gan Klusā okeāna nogāzēs. Augs apdzīvo tropiskos mitros un lietus mežus no jūras līmeņa līdz aptuveni 1900 m vjl., tomēr visbiežāk sastopams zem 700 m. Kostarikā tas cita starpā konstatēts Osas pussalā un Korcovado nacionālajā parkā. Šai videi raksturīgs augsts gaisa mitrums visu gadu, bagātīgi nokrišņi un temperatūra, kas reti noslīd zem 18–20 °C.
No šiem apstākļiem izriet audzēšanas prasības: suga nepanes salu, caurvēju un pārāk sausu gaisu, bet jauni augi slikti panes spilgtu sauli. Atklātā augsnē tā var augt tikai USDA 11. zonā. Toties tā ir diezgan izturīga pret noēnojumu - dabā aug meža lapotnes klājienā - un labi panes audzēšanu traukā, ja tiek nodrošināts stabils balsts un gaisu caurlaidīgs substrāts.
Audzēšana mērenā klimatā
Vēsākajos Eiropas reģionos Philodendron pterotum ir tikai telpaugs vai siltumnīcas augs. Temperatūrai visu gadu jābūt 18–28 °C robežās; īslaicīgu pazemināšanos līdz 15 °C augs panes, bet zemāka temperatūra kavē augšanu un veicina sakņu puvi. Vasarā, kad naktis ir siltas, podu var iznest no vēja pasargātā terasē vai balkonā pusēnā.
Substrātam jābūt irdenam un gaisu caurlaidīgam, līdzīgam trūdvielām, kas uzkrājas uz koku stumbriem: smalkas mizas, kūdras vai kokosšķiedras, perlīta un kokogles maisījumam. Laista regulāri, uzturot augsni viegli mitru un ļaujot virskārtai starp laistīšanas reizēm nožūt. Gaisa mitrums 60–80 % ir svarīgs lielo lapu pareizai attīstībai; apkures sezonā ieteicams izmantot mitrinātāju. Augšanas periodā augu ik pēc 3–4 nedēļām mēslo ar zaļajiem augiem paredzētu mēslojumu, izmantojot pusi no ieteiktās devas, bet ziemā mēslošanu pārtrauc. Nepieciešams izturīgs balsts - ar sūnām apvīts miets vai dēlis -, pie kura augs piestiprinās ar piesaknēm.
Izmantošana dekoratīvajā dārzkopībā
Philodendron pterotum ir kolekcionāru suga, kas masveida stādu audzētavās sastopama reti. To audzē lielo, tumši zaļo lapu un unikālo spārnoto lapu kātu dēļ, kas augam piešķir skulpturālu izskatu. Vislabāk tas izceļas kā soliters uz augsta balsta gaišā interjerā, ziemas dārzā vai siltumnīcā, kur ar laiku izveido zaļu sienu. Tas labi sader ar citiem aroīdiem, kuriem ir atšķirīga lapu tekstūra, piemēram, sugām ar samtainām vai izteikti dzīslotām lapu plātnēm.
Jāatceras, ka, tāpat kā visi filodendri, arī šis augs satur kalcija oksalāta kristālus. Lapu fragmentu apēšana izraisa dedzināšanu un mutes dobuma pietūkumu, bet sula var kairināt ādu, tādēļ augs jānovieto bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā, bet apgriešanas laikā jālieto cimdi.
Nosaukuma vēsture un etimoloģija
Ģints nosaukums Philodendron cēlies no grieķu valodas un nozīmē “koku mīlošs” - tas precīzi raksturo vairuma sugu kāpelējošo, epifītisko dzīvesveidu. Sugas epitets pterotum cēlies no grieķu vārda pteron, “spārns”, un atsaucas uz spārniņiem uz lapu kātiem. Sugu 1855. gadā aprakstīja Karls Heinrihs Emīls Kohs un Augustins, pamatojoties uz Berlīnes Botāniskajā dārzā audzētiem augiem, laikā, kad Eiropas botāniskie dārzi intensīvi ieveda aroīdus no tropiskās Amerikas. Mūsdienu detalizēto sugas izpēti esam parādā Tomasam Kroātam no Misūri Botāniskā dārza, kurš ir Centrālamerikas filodendru revīzijas autors.
Kam šī suga ir piemērota
Philodendron pterotum iesakām aroīdu kolekcionāriem un cilvēkiem, kuriem jau ir pieredze ar tropiskajiem kāpelējošajiem augiem un kuriem ir silta, gaiša un mitra vieta - siltumnīca, augu vitrīna, ziemas dārzs vai labi apgaismota telpa ar mitrinātāju. Sēklu sēšanai nepieciešama pacietība un rūpīga temperatūras kontrole, tādēļ audzēšanas grūtības vērtējam kā mērenas. Šis nav augs vēsai palodzei vai audzēšanai atklātā laukā mērenā klimatā.
Kopsavilkums
Philodendron pterotum ir iespaidīgs, kāpelējošs filodendrs no Nikaragvas, Kostarikas un Panamas mitrajiem mežiem, kas izceļas ar spārnotiem lapu kātiem un lapām, kuru garums dabā pārsniedz vienu metru. Audzēšanā tam nepieciešams siltums, mitrs gaiss, gaisu caurlaidīgs substrāts un izturīgs balsts; tas nepanes salu, tādēļ Eiropā to audzē traukā zem jumta. Sugas aizsardzības statuss līdz šim nav novērtēts IUCN; tās izplatības areālā, kas ietver arī Korcovado nacionālo parku, augs tiek uzskatīts par parastu vai diezgan bieži sastopamu.
