Palmas mēslo to augšanas laikā: Centrāleiropā parasti no aprīļa līdz septembrim, Dienvideiropā no februāra–marta līdz oktobrim. Palmām podos ik pēc 7–14 dienām dodiet šķidro vai ūdenī šķīstošo mēslojumu, vienmēr uz mitra substrāta, un izvēlieties mēslojumu, kurā fosfora ir mazāk nekā slāpekļa un kālija. Svarīgs ir arī magnijs un helātu formā esošie mikroelementi. Ziemā mēslošanu pārtrauc, ja vien palma neaug siltā, ar augu lampu apgaismotā telpā.
| Kad mēslot | Augšanas periodā: Centrāleiropā IV–IX, Rietumeiropā III–X, Dienvideiropā II/III–X/XI, Ziemeļeiropā V–VIII |
|---|---|
| Cik bieži | Šķidrais mēslojums: ik pēc 7–14 dienām · ūdenī šķīstošais mēslojums: ik pēc 7–10 dienām · lēnas iedarbības granulas (augsnē): ik pēc 6–8 nedēļām |
| NPK attiecība | Fosfora (P) ir mazāk nekā slāpekļa (N) un kālija (K), piemēram, 15-5-15 |
| Svarīgas piedevas | Magnijs (Mg) un helatēta dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un cinks (Zn) |
| Ziema | Pārtraukums; palmām siltā telpā ar augu lampu — ik pēc 6–8 nedēļām, puse devas |
| Pēc pārstādīšanas | Nogaidiet 3–4 nedēļas |
| Biežākā kļūda | Mēslošana sausā substrātā — pastāv sakņu apdegšanas risks |
Kāpēc podā augošai palmai mēslojums ir vajadzīgs vairāk, nekā jūs domājat?
Palma, kas neaug, dzeltē un zaudē lapu mirdzumu, ļoti bieži nav slima — tā vienkārši ir izsalkusi. Šī ir viena no biežākajām problēmām, par kuru pie mums vēršas klienti no visas Eiropas.
Tropu mežā vai Vidusjūras piekrastē palma dzīvo atvērtā ekosistēmā. Nobirušās lapas, dzīvnieku izkārnījumi un augu atliekas sadalās un atgriežas augsnē kā barības vielas. Palmas saknes var sniegties vairāku metru dziļumā, uzņemot barības vielas no milzīga augsnes apjoma.
Podā situācija ir pavisam citāda. Palma aug slēgtā, ierobežotā vidē — dažos litros substrāta, kas pēc katras laistīšanas zaudē arvien vairāk minerālvielu, kuras aizskalo ūdens, kas notek paliktnī. Jau pēc 4–6 nedēļām kopš pārstādīšanas svaigā augsnē lielākā daļa viegli pieejamo barības vielu ir izsmelta. Bez mēslošanas palma nenomirs uzreiz, bet pamazām sāks:
- Lēnāk augt — jaunas lapas parādās retāk un ir mazākas.
- Zaudēt krāsu — sulīgi zaļas krāsas vietā redzēsiet bālus, dzeltenīgus toņus.
- Vīst — novājināta palma kļūst par vieglu mērķi kaitēkļiem un sēnīšu slimībām.
Palmām, kas aug atklātā augsnē, klājas nedaudz labāk — to saknes var meklēt barības vielas lielākā augsnes apjomā. Taču arī tām, īpaši Eiropas klimatā, ir vajadzīgs papildu atbalsts. Centrāleiropas un Ziemeļeiropas augsnēs bieži trūkst kālija un magnija, bet zemā temperatūra vēl vairāk ierobežo barības vielu uzņemšanu caur saknēm.
NPK — trīs burti, kas tev jāzina
Uz katra mēslojuma etiķetes ir norāde NPK — trīs skaitļi, kas atdalīti ar defisēm. Šī ir vissvarīgākā informācija, ko vērts pārbaudīt pirms pirkuma.
Slāpeklis (N) veicina lapu un dzinumu augšanu. Tas piešķir palmu lapām intensīvi zaļu krāsu. Slāpekļa trūkums izpaužas kā vienmērīga vecāko lapu krāsas bālēšana — palma pārvieto slāpekli no apakšējām lapām uz jaunākajām, cenšoties saglabāt svarīgāko.
Fosfors (P) veicina sakņu sistēmas attīstību. Tas ir svarīgs jaunām palmām un nesen pārstādītiem augiem. Tomēr palmām nav nepieciešams daudz fosfora, un tā pārpalikums var apgrūtināt dzelzs un cinka uzņemšanu.
Kālijs (K) ir svarīgākā barības viela palmu kopšanā. Tas stiprina izturību pret stresu, aukstumu, slimībām un sausumu. Palmām ir liela vajadzība pēc kālija, un tā trūkums ir viena no visbiežāk sastopamajām palmu problēmām visā pasaulē.
Papildus NPK svarīgi ir magnijs (Mg) un mikroelementi: dzelzs (Fe), mangāns (Mn), bors (B) un cinks (Zn). To trūkums parādās vēlāk, taču var būt tikpat bīstams. Vislabāk, ja mēslojums satur mikroelementus helātu formā — tad tie ilgāk ir pieejami saknēm, arī tad, ja substrātam ir augstāks pH līmenis.
Kādu mēslojumu izvēlēties palmām? Šķidro, granulēto vai dabīgo?
Tirgū atradīsi vairākus mēslojuma veidus. Katram ir savas priekšrocības, un tas vislabāk noder konkrētās situācijās.
| Mēslojuma veids | Kā tas iedarbojas | Vispiemērotākais |
|---|---|---|
| Šķidrs koncentrāts | Pievieno ūdenim laistīšanas laikā; iedarbojas ātri | Palmām podos, mājās un uz terases |
| Ūdenī šķīstošs (pulveris, šķīstošas granulas) | Izšķīdina lejkannā; iedarbojas ātri, augsta koncentrācija un zema šķīduma cena | Lieliem podiem un palmām atklātā augsnē |
| Lēnas iedarbības granulas | Izkaisa ap augu; barības vielas izdalās vairāku nedēļu laikā | Palmām atklātā augsnē |
| Dabīgs (granulēti kūtsmēsli, komposts, biohumuss) | Uzlabo substrāta struktūru, iedarbojas lēni | Papildinājums, nevis vienīgais barības vielu avots |
Šķidrais mēslojums ir populārākā izvēle, audzējot augus podos. Atšķaidiet to ar ūdeni un laistiet kā parasti — barības vielas nonāk tieši sakņu zonā. Tas iedarbojas ātri (rezultāti redzami pēc 2–3 nedēļām), to ir viegli dozēt, un tas ļauj precīzi kontrolēt barības vielu daudzumu. Piemēram, zīmola Growth Technology mēslojums Palm Focus: tajā fosfora ir vismazāk no trim galvenajām barības vielām, turklāt tas satur mikroelementus, humīnskābes un fulvoskābes. To var lietot laistīšanai (5 ml uz 1 l ūdens reizi nedēļā) un lapu apsmidzināšanai (2,5 ml uz 1 l ūdens). Vēl viena iespēja ir zīmola Mairol Palmen-Boost — koncentrāts ar helatētiem mikroelementiem; ar 1 l pietiek aptuveni 500 l šķīduma pagatavošanai. Šķidrais mēslojums jālieto regulāri — augšanas sezonā ik pēc 7–14 dienām.
Ūdenī šķīstošais mēslojums ir pieejams pulvera vai smalku granulu veidā, ko izšķīdina lejkannā. Tas iedarbojas tikpat ātri kā šķidrais mēslojums, bet lielām palmām ir lētāks, jo ar vienu mērkaroti pietiek visai lejkannai. Pro Palm Fertilizer sastāvs ir NPK 15-5-15 ar 4% magnija oksīda un helatētu mikroelementu piedevu — tieši šāds sastāvs palmām ir nepieciešams. Ražotājs iesaka no aprīļa līdz septembra beigām ik pēc 7–10 dienām pievienot 1 mērkaroti 10 l ūdens. Tas ir piemērots palmām lielos podos un zemē, piemēram, Trachycarpus fortunei, Phoenix canariensis un Washingtonia robusta, kā arī banānkociņiem un cikādēm.
Lēnas iedarbības granulētais mēslojums ir piemērots zemē augošām palmām. Izkaisiet granulas ap augu un viegli iemaisiet tās augsnes virskārtā. Tās pakāpeniski atbrīvo barības vielas, parasti 6–8 nedēļas vai ilgāk, tāpēc mēslojums jālieto retāk. Podos iedarbība ir mazāk prognozējama — saskarē ar saknēm nelielā substrāta daudzumā ir lielāks pārmēslošanas risks.
Dabiskais mēslojums (granulēti kūtsmēsli, komposts, biohumuss) ir labs papildinājums, bet ne minerālmēslu aizstājējs. Granulētos kūtsmēslus ieteicams izmantot agrā pavasarī kā pamatu pirms sezonas — tie uzlabos augsnes struktūru un nodrošinās slāpekli lēnas iedarbības veidā. Tomēr parasti tie nav pietiekami kā vienīgais barības vielu avots, īpaši podos.
Bet kā ar universālajiem mēslošanas līdzekļiem no lielveikala? Daudziem no tiem ir palmām nepiemērota proporcija (bieži vien līdzsvarota vai ar augstu fosfora saturu), turklāt tie nesatur magniju un mikroelementus augiem viegli uzņemamā formā. Pretēji izplatītam mītam, nav obligāti jāpērk mēslošanas līdzeklis ar uzrakstu „palmām” — pietiek ar labu zaļajiem augiem paredzētu mēslošanas līdzekli, kurā fosfora ir mazāk nekā slāpekļa un kālija. Tomēr īpaši palmām paredzēto līdzekļu priekšrocība ir tā, ka to sastāvs jau ir pielāgots šo augu vajadzībām. Visus palmām ieteicamos mēslošanas līdzekļus atradīsiet kategorijā mēslošanas līdzekļi palmām.
Kad mēslot palmu — soli pa solim mēslošanas kalendārs
Palmas mēslo tad, kad tās aug — tas ir vienkāršākais princips, ko ievērot. Praksē tas nozīmē sezonu no marta līdz oktobrim, ņemot vērā dažas svarīgas nianses.
| Periods | Palma podā | Palma dobē |
|---|---|---|
| Pavasaris (III–IV) | Pirmā šķidrā mēslojuma deva — puse no uz etiķetes norādītās devas | Granulas vai granulēti kūtsmēsli sezonas sākumā |
| Vasara (V–VIII) | Pilna deva ik pēc 7–14 dienām; papildus lapu mēslošana ik pēc 2 nedēļām | Granulas ik pēc 6–8 nedēļām vai ūdenī šķīstošs mēslošanas līdzeklis ik pēc 7–10 dienām |
| Rudens (IX–X) | No septembra puse devas, pēdējā reize oktobrī | No vasaras beigām nelietot slāpekli; mēslošanas līdzekļi ar augstu kālija saturu |
| Ziema (XI–II) | Pārtraukums; siltā telpā ar lampu — ik pēc 6–8 nedēļām, puse devas | Pārtraukums |
Pavasaris (marts–aprīlis): Palma mostas no ziemas miera perioda. Ir laiks sezonas pirmajai mēslojuma devai. Ja izmantojat granulas, izkaisiet tās ap augu. Ja lietojat šķidro mēslošanas līdzekli, sāciet ar pusi no ieteicamās devas, lai pēc ziemas nepārslogotu saknes. Tieši tagad augsni var bagātināt arī ar granulētiem kūtsmēsliem.
Vasara (maijs–augusts): Veģetācijas sezonas kulminācija. Šķidro mēslošanas līdzekli lietojam ik pēc 7–14 dienām, ūdenī šķīstošo — ik pēc 7–10 dienām, bet lēnas iedarbības granulēto — ik pēc 6–8 nedēļām. Šajā periodā palma aug visintensīvāk un tai vajadzīgs visvairāk barības vielu. Reizi 2 nedēļās papildus var veikt lapu mēslošanu — ar smidzinātāju uz lapām izsmidzināt atšķaidītu šķidro mēslošanas līdzekli.
Rudens (septembris–oktobris): Pakāpeniski samazinām mēslošanu. No septembra devu samazinām līdz pusei, bet oktobrī mēslojam pēdējo reizi. Izvēlamies mēslošanas līdzekļus, kas bagāti ar kāliju — tas palīdz palmai sagatavoties ziemai.
Ziema (novembris–februāris): Lielākā daļa palmu dodas miera periodā. Pārtraucam mēslošanu vai mēslojam ļoti reti — ik pēc 6–8 nedēļām, izmantojot ievērojami mazāku devu. Izņēmums ir tropiskās palmas, ko tur apsildāmā telpā ar papildu apgaismojumu — tās var augt visu gadu, un arī ziemā tām nepieciešama mēslošana, taču retāk.
Trīs stingri ievērojami noteikumi:
- Nekad nemēslojiet sausu augsni. Vispirms aplaistiet palmu ar tīru ūdeni, bet mēslojumu pievienojiet nākamajā laistīšanas reizē (piemēram, pēc 1–2 dienām). Sausas augsnes mēslošana var apdedzināt saknes.
- Nemēslojiet uzreiz pēc pārstādīšanas. Dodiet palmai 3–4 nedēļas, lai tā ieaugtu jaunajā augsnē.
- Mēslojiet no rīta vai vakarā — nekad tiešos saules staros un karstumā. Uzkarsusi augsne palielina sakņu bojājumu risku.
Palmu mēslošana dažādās Eiropas daļās
Eiropa ir kontinents ar ļoti daudzveidīgu klimatu — un tas tieši ietekmē to, kā, kad un ar ko jūs mēslojat savas palmas. Lūk, konkrēti ieteikumi dažādiem reģioniem.
Dienvideiropa (Itālija, Spānija, Grieķija, Portugāle)
Tā ir palmu paradīze — daudzas sugas šeit aug atklātā laukā visu gadu. Phoenix canariensis, Washingtonia un Chamaerops humilis dārzos un parkos ir ikdienišķa parādība. Mēslošanas sezona šeit ir visilgākā — no februāra līdz pat novembrim. Atklātā laukā augošās palmas labi reaģē uz lēnas iedarbības granulām, ko lieto 2–3 reizes sezonā, vai ūdenī šķīstošu mēslojumu, piemēram, Pro Palm Fertilizer, ko lieto ik pēc 7–10 dienām; abus mēslošanas līdzekļus ieteicams papildināt ar kompostu vai kūtsmēsliem. Uzmanieties no vasaras sausuma — karstajos mēnešos mēslošana jāapvieno ar bagātīgu laistīšanu, jo bez ūdens palma nespēj uzņemt barības vielas.
Rietumeiropa (Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija, Francija)
Klimats maigāks nekā Centrāleiropā, bet mitrāks. Trachycarpus fortunei šeit lieliski aug atklātā laukā, un Lielbritānijas dārzos, kas ir aizsargāti no vēja, var sastapt pat Chamaerops humilis. Mēslošanas sezona ilgst no marta līdz oktobrim. Mitrs klimats nozīmē, ka barības vielas no augsnes izskalojas ātrāk — ieteicams mēslot biežāk, bet ar mazākām devām. Palmas podos uz terasēm un iekšpagalmos šeit ir ļoti populāras, un sezonas laikā tām nepieciešama regulāra mēslošana ar šķidro mēslojumu.
Centrāleiropa (Vācija, Polija, Čehija, Austrija)
Kontinentālās ziemas ir galvenais izaicinājums. Lielāko daļu palmu šeit audzē podos, kurus ziemā pārvieto uz vēsu telpu. Mēslošanas sezona ir īsāka — faktiski no aprīļa līdz septembrim. Vasaras beigās zemē augošajām palmām (galvenokārt Trachycarpus fortunei) vajadzīgs mēslojums ar lielāku kālija saturu un bez papildu slāpekļa, lai jaunie dzinumi paspētu nobriest pirms sala. Audzējot podos, visērtāk izmantot šķidro mēslojumu, piemēram, Palm Focus. No novembra līdz martam mēslošana pilnībā jāpārtrauc, ja vien palma nepārziemo apsildāmā telpā.
Ziemeļeiropa (Skandināvija, Baltijas valstis)
Šeit palmas gandrīz visas ir telpaugi. Īsā ziemas diena un zemā temperatūra nozīmē, ka aktīvās augšanas sezona ilgst tikai no maija līdz augustam. Mēslošanu veic tikai šajā periodā — ik pēc 2 nedēļām ar šķidro mēslojumu. Ziemā, pat papildus apgaismojot, mēslošanai jābūt minimālai (reizi mēnesī, ar pusi devas) vai arī mēslošana pilnībā jāpārtrauc. Ļoti svarīgi izvēlēties sugas, kas panes vājāku apgaismojumu — Chamaedorea elegans un Howea forsteriana šādos apstākļos aug vislabāk. Ja plānojat audzēt palmas paši, ieskatieties mūsu palmu sēklu kolekcijā.
Jūsu palma stāsta, kas tai vajadzīgs — barības vielu trūkuma simptomi
Lai atpazītu signālus, ko raida jūsu palma, nav jābūt botāniķim. Svarīgākais ir tas, kuras lapas maina krāsu: vecākās (apakšējās) vai jaunākās (vidū).
| Simptoms | Iespējamais trūkums | Kā rīkoties |
|---|---|---|
| Vecākās lapas ir vienmērīgi gaišas, dzeltenīgas | Slāpeklis (N) | Sezonas laikā atsāciet regulāru mēslošanu |
| Uz vecākajām lapām ir dzelteni oranži plankumi un kalstoši gali | Kālijs (K) | Mēslojums ar augstu kālija saturu, regulāri visas sezonas garumā |
| Vecāko lapu malas ir dzeltenas, bet vidus zaļš | Magnijs (Mg) | Mēslojums ar magniju |
| Jaunākās lapas ir dzeltenas, dzīslas zaļas | Dzelzs (Fe) | Dzelzs helāts; pārbaudiet pH, pārliešanu un stādīšanas dziļumu |
| Jaunākās lapas ir sīkas, saritinājušās, ar brūnām svītrām | Mangāns (Mn) | Mēslojums ar helatētu mangānu |
Vienmērīga vecāko lapu bālēšana ir visbiežākā slāpekļa trūkuma pazīme. Palma pārvieto slāpekli no vecākajām lapām uz jaunākajām. Viena vai divas dzeltenas apakšējās lapas ir dabisks novecošanās process, bet, ja dzeltē vairāk lapu, ir laiks lietot mēslojumu.
Jauno lapu dzeltēšana, kamēr dzīslas paliek zaļas, liecina par dzelzs trūkumu — tā dēvēto dzelzs hlorozi. Palmām to reti izraisa dzelzs trūkums substrātā. Biežāk cēlonis ir pārāk augsts pH, pārlaistīšana vai pārāk dziļa iestādīšana, kas ierobežo sakņu darbību. Palīdz mēslojums ar helatētu dzelzi, taču jānovērš arī cēlonis.
Dzelteni oranži plankumi uz vecākajām lapām un brūni, kalstoši lapu gali ir klasiska kālija trūkuma pazīme. Palmām nepieciešams daudz kālija, īpaši augšanas sezonā. Bojātās lapas vairs nekļūs zaļas — uzlabojums būs redzams jaunajās lapās. Uzmanību: brūni lapu gali var liecināt arī par pārāk sausu gaisu vai laistīšanu ar ļoti cietu ūdeni — ir vērts izslēgt šos faktorus.
Plata dzeltena josla gar vecāko lapu malām, kamēr vidusdaļa ir zaļa, parasti liecina par magnija trūkumu. Tā ir bieži sastopama problēma palmām substrātā, no kura bagātīgas laistīšanas dēļ izskalotas barības vielas.
Ļoti lēna augšana un mazas, bālas jaunās lapas var liecināt par fosfora trūkumu. Tā ir retāka problēma, jo lielākajā daļā substrātu ir zināmas fosfora rezerves, tomēr vecā, noplicinātā augsnē tā var rasties.
Sīkas, saritinājušās, nekrotiskas jaunās lapas liecina par mangāna trūkumu. Problēma saasinās vēsā substrātā un pie augsta pH. Kompleksais mēslojums ar helatētiem mikroelementiem novērš šo trūkumu.
5 kļūdas, kas iznīcina jūsu palmas
Pat pieredzējuši palmu audzētāji pieļauj šīs kļūdas. Pārbaudiet, vai kāda no tām attiecas uz jums.
- Sausa substrāta mēslošana. Tā ir visbiežākā un bīstamākā kļūda. Koncentrēts mēslojuma šķīdums uz sausām saknēm darbojas kā ķīmisks apdegums. Saknes zaudē spēju uzņemt ūdeni, palma vīst un paradoksālā kārtā izskatās pārkaltusi, taču problēma ir bojātās saknēs. Vispirms vienmēr aplaistiet ar tīru ūdeni.
- Palmām nepiemērota mēslojuma lietošana. Universālajiem mēslošanas līdzekļiem bieži ir līdzsvarota sastāvdaļu attiecība vai pārsvarā fosfors, un tie nesatur magniju vai helatētus mikroelementus. Fosfora pārpalikums apgrūtina dzelzs un cinka uzņemšanu, bet mikroelementi nehelatētā formā pie augstāka pH kļūst nepieejami.
- „Vairāk nozīmē labāk” — pārmēslošana. Divkārša mēslojuma deva nepalīdzēs palmai augt divreiz ātrāk. Toties tā palielinās sāļu koncentrāciju substrātā, izraisot sakņu atūdeņošanos un lapu brūnēšanu. Ja tas jau noticis, izskalo substrātu ar lielu ūdens daudzumu un pārtrauc mēslošanu uz 3–4 nedēļām.
- Mēslošana tūlīt pēc pārstādīšanas. Tikko pārstādīta palma piedzīvo pārstādīšanas stresu. Tās saknes var būt nedaudz bojātas, un tām vajadzīgs laiks, lai atjaunotos. Pēc pārstādīšanas nogaidi vismaz 3–4 nedēļas, pirms sāc mēslot.
- Slimas vai kaitēkļu apsēstas palmas mēslošana. Ja palma cīnās ar kaitēkļiem (tīklērcēm, bruņutīm) vai sēnīšu slimību, mēslošana nepalīdzēs — tā var pat pasliktināt situāciju. Vispirms atrisini auga veselības problēmu un tikai pēc tam atsāc regulāru mēslošanu.
BUJ — Biežāk uzdotie jautājumi par palmu mēslošanu
Vai palmu mēslojuma vietā varu lietot parasto mēslojumu zaļajiem augiem?
Jā, ja mēslojuma sastāvs ir atbilstošs — izvēlies tādu, kurā fosfora ir mazāk nekā slāpekļa un kālija (piemēram, 15-5-15 vai 8-2-12) un kuram pievienots magnijs. Palmām paredzētā mēslojuma priekšrocība ir tā, ka tas satur mikroelementus helātu formā un jau ir pielāgots palmu vajadzībām.
Cik bieži mēslot podā augošu palmu?
Augšanas sezonā (marts–oktobris) šķidro mēslojumu lieto ik pēc 7–14 dienām, ūdenī šķīstošo mēslojumu — ik pēc 7–10 dienām, bet lēnas iedarbības granulas — ik pēc 6–8 nedēļām. Ziemā mēslošanu samazina līdz minimumam vai pilnībā pārtrauc.
Kāds mēslojums vajadzīgs Fortūna pundurpalmai (Trachycarpus fortunei)?
Fortūna pundurpalmai vajadzīgs tas pats, kas citām palmām: daudz kālija un magnija, mēreni daudz slāpekļa un maz fosfora. Podā ērti lietot šķidro mēslojumu, bet augsnē — ūdenī šķīstošu mēslojumu vai lēnas iedarbības granulas. Centrāleiropā mēslo no aprīļa, bet vasaras beigās pārtrauc lietot slāpekli saturošus mēslojumus, lai jaunās lapas pirms ziemas pagūtu nobriest.
Mana palma dzeltē, lai gan to mēsloju — ko darīt?
Pārbaudi trīs lietas: vai neiestrādā mēslojumu sausā substrātā (saknes var būt bojātas), vai substrāta pH nav pārāk augsts (tas kavē dzelzs uzņemšanu) un vai nepārlaisti palmu — pārliešana izraisa sakņu puvi, un tad nelīdzēs pat vislabākais mēslojums. Pievērs uzmanību arī tam, kuras lapas dzeltē: vecākās drīzāk liecina par slāpekļa, kālija vai magnija trūkumu, jaunākās — par dzelzs vai mangāna trūkumu.
Vai palmu var mēslot caur lapām?
Jā, kā papildmetodi. Izmanto stipri atšķaidītu šķidro mēslošanas līdzekli (piemēram, Palm Focus 2,5 ml uz 1 l ūdens) un apsmidzini lapas vakarā vai mākoņainā dienā. Pirms tam noslauki putekļus no lapām ar mitru drānu. Lieto ik pēc 2 nedēļām kā papildinājumu sakņu mēslošanai, nevis tās vietā.
Vai palmas ziemā ir jāmēslo?
Tas ir atkarīgs no apstākļiem. Palmas, kas miera periodā atrodas vēsā telpā (5–10 °C), nemēslo vispār. Tropu palmu, kas atrodas apsildāmā telpā ar papildu apgaismojumu, mēslo ik pēc 6–8 nedēļām ar pusi no parastās devas.
Vai palmu var mēslot ar kafijas biezumiem un mājas līdzekļiem?
Kafijas biezumi, olu čaumalas vai ūdens pēc dārzeņu vārīšanas satur tikai niecīgu daudzumu barības vielu un nenodrošina palmas vajadzību pēc kālija, magnija un mikroelementiem. Podā kafijas biezumi ātri sapelē un sablīvē substrātu. Ja vēlies mēslot dabiski, pavasarī labāk izmantot granulētus kūtsmēslus vai kompostu, augšanas sezonā papildinot to ar minerālmēslojumu.
Ko darīt, ja palmu esmu pārmēslojis?
Izskalo substrātu ar lielu ūdens daudzumu — novieto podu vannā vai dušā un vairākas minūtes laisti, ļaujot ūdenim brīvi notecēt. Pārtrauc mēslošanu vismaz uz 3–4 nedēļām un vēro, vai palma atgūst spēkus.
Kopsavilkums
Palmu mēslošana nav sarežģīta, taču tai nepieciešama regularitāte un nelielas zināšanas. Atceries trīs lietas: izvēlies mēslošanas līdzekli ar pareizām NPK proporcijām (fosfora ir mazāk nekā slāpekļa un kālija, kā arī ar magniju), mēslo tikai augšanas sezonā un nekad sausā substrātā. Pārējais ir novērošana — palma pati parādīs, kas tai vajadzīgs. Visus mēslošanas līdzekļus, ko iesakām podos un dārzā augošām palmām, atradīsi kategorijā mēslošanas līdzekļi palmām. Ja kolekcijā tev ir arī citrusaugļu kociņi, izlasi mūsu padomus par citrusaugļu mēslošanu.
Avoti: Broschat T. K., „Fertilization of Field-grown and Landscape Palms in Florida” un „Nutrient Deficiencies of Landscape and Field-grown Palms in Florida”, UF/IFAS Extension; Karaliskā dārzkopības biedrība — padomi par palmu audzēšanu; produktu apraksti un mēslošanas līdzekļu ražotāju ieteikumi (Growth Technology, Mairol); mr.seed pieredze un klientu atsauksmes no visas Eiropas.
